18. armija (Vērmahts)
18. armija (Vērmahts) | |
---|---|
18. Armee | |
![]() Georgs Lindemans apmeklē pozīcijas pie Ļeņingradas | |
Darbība | 1939. gada 4. novembris – 1945. gada 8. maijs |
Valstis |
![]() |
Filiāles | Vērmahts |
Tips | Armija (bruņotie spēki) |
Komandieri | |
Ievērojami komandieri |
Georgs fon Kihlers Georgs Lindemans |
Vērmahta 18. armija (vācu: 18. Armee) bija Vērmahta karaspēka grupējums Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), kas piedalījās karadarbībā Nīderlandes, Beļģijas un Francijas (1940), Lietuvas, Latvijas un Igaunijas (1941, 1944—1945) un Krievijas teritorijā (1941—1944).
Dalība kaujās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
18. armiju izveidoja pēc Polijas kampaņas 1939. gada 4. novembrī. 1940. gada 10. maijā tā iebruka Nīderlandes teritorijā, 15. maijā uzbruka Antverpenei, 28. maijā Denkerkai, 11. jūnijā Parīzei. 1941. gada jūnijā to pārdislocēja uz Austrumprūsiju, no kurienes tā 22. jūnijā iebruka Lietuvas teritorijā, šķērsoja Latvijas robežu un piedalījās Latvijas okupācijā 1941. gada 22. jūnijā—8. jūlijā. Pēc tam piedalījās kaujās Igaunijā pie Tartu, Narvas un Tallinas. 7. augustā šķērsoja Igaunijas—Krievijas robežu un sāka uzbrukumu Ļeņingradas virzienā, kā arī līdz 15. oktobrim piedalījās Monzunda arhipelāga okupēšanā. 1942. gada 13. janvārī—27. jūnijā piedalījās Volhovas kaujās, 1942. gada 27. augustā — 1943. gada 24. septembrī kaujās pie Ladogas ezera un Novgorodas. 1944. gada 2. februārī—23. aprīlī kaujās uz austrumiem no Narvas upes, pēc tam kaujās pie "Austrumu vaļņa".
Latvijas 1944.—1945. gada kauju laikā 1944. gada 14. jūlijā—6. oktobrī cīnījās pret Sarkanās armijas 3. un 2. Baltijas frontes uzbrukumu pie Tartu—Veravas—Gaujas aizsardzības līnijas un Siguldas aizsardzības līnijas Vidzemē. Pēc Rīgas atstāšanas atkāpās uz Kurzemes aizsardzības līniju, piedalījās visās Kurzemes cietokšņa lielkaujās no 1944. gada 27. oktobra līdz 1945. gada 30. martam. Pēc Vācijas kapitulācijas 8. maijā 18. armijas karavīri nokļuva PSRS gūstekņu nometnēs.
Komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
ģenerālpulkvedis Georgs fon Kihlers (no 4.11.1939)
-
ģenerālpulkvedis Georgs Lindemans (no 16.01.1942)
-
artilērijas ģenerālis Herberts Lohs (no 29.03.1944)
-
kājnieku ģenerālis Ērenfrīds Bēge (no 2.09.1944)
Sastāva izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laiks | Korpusi | Divīzijas | |
no 1940. gada 10. maija | ![]() |
![]() | |
iebrukums Nīderlandē, Beļģijā un Francijā | ![]() | ||
10. armijas korpuss (X. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
tieši pakļautas | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
no 1941. gada 1. jūlija | ![]() |
![]() | |
iebrukums Baltijas valstīs un Krievijā | ![]() | ||
![]() |
![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() |
![]() | ||
![]() | |||
no 1941. gada septembra | ![]() |
||
iebrukums Krievijā | 54. armijas korpuss (LIV. Armee-Korps) | ||
![]() |
|||
28. armijas korpuss (XXVIII. Armee-Korps) | |||
![]() |
|||
no 1944. gada marta | ![]() |
||
kaujas pie "Austrumu vaļņa" | 10. armijas korpuss (X. Armee-Korps) | ||
28. armijas korpuss (XXVIII. Armee-Korps) | |||
38. armijas korpuss (XXXVIII. Armee-Korps) | |||
VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) (VI. SS-Freiwilligen-Armeekorps (lettisches)) | ![]() | ||
![]() | |||
no 1944. gada 15. jūlija | 18. armijas korpuss (XVIII. Armee-Korps) | ![]() | |
kaujas Igaunijā un Latvijā | ![]() | ||
Hēfera kaujas grupa (Kampfgruppe Höfer) | |||
12. gaisa desanta divīzija (Feld-Division 12 (L)) | |||
![]() |
![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
![]() |
![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
tiešā pakļautībā | 6. ieroču SS korpusa štābs (VI. SS-Korps (Stab)) | ||
![]() | |||
![]() | |||
no 1944. gada oktobra | ![]() |
![]() | |
kaujas Kurzemes cietoksnī | ![]() | ||
10. armijas korpuss (X. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
39. tanku korpuss (XXXIX. Panzerkorps) | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
Armee-Abteilung Grasser | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
no 1944. gada decembra | ![]() |
![]() | |
kaujas Kurzemes cietoksnī | ![]() | ||
![]() | |||
2. armijas korpuss (II. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
2. armijas korpuss (II. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
3. SS tanku korpuss (III. SS-Panzer-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
Korpsgruppe Thomaschki | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
Tiešā pakļautībā | ![]() | ||
![]() | |||
no 1945. gada marta | ![]() |
![]() | |
kaujas Kurzemes cietoksnī | ![]() | ||
2. armijas korpuss (II. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
10. armijas korpuss (X. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
![]() |
![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
Tiešā pakļautībā | Liepājas cietokšņa komendatūra (Festungskommandantur Libau) | ||
Kurzemes cietokšņa štābs (Festungs-Stab 52) | |||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
no 1945. gada 12. aprīļa | ![]() |
![]() | |
kaujas Kurzemes cietoksnī | ![]() | ||
2. armijas korpuss (II. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
![]() | |||
10. armijas korpuss (X. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
Kampfgruppe Gise | |||
![]() |
![]() | ||
![]() | |||
tiešā pakļautībā | ![]() | ||
![]() | |||
pēc 1945. gada 8. maija | ![]() |
![]() | |
kapitulācija Kurzemes cietoksnī | ![]() | ||
2. armijas korpuss (II. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
10. armijas korpuss (X. Armee-Korps) | ![]() | ||
![]() | |||
![]() | |||
Kampfgruppe Gise | |||
tiešā pakļautībā | ![]() | ||
Liepājā | ![]() | ||
![]() |
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Werner Haupt: Heeresgruppe Nord, Bad Nauheim 1967.
- Werner Haupt: Leningrad, Wolchow, Kurland, 1976.
- Werner Haupt: Kurland 1944/45 — die vergessene Heeresgruppe, Friedberg 1979.
- Franz Kurowski: Todeskessel Kurland, Podzun-Pallas Verlag, Wölfersheim-Berstadt 2000.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|