Pāriet uz saturu

Konstantinovas pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Iskras ciems)
Konstantinovas pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Konstantinova
Kopējā platība:[1] 79,1 km2
 • Sauszeme: 77,6 km2
 • Ūdens: 1,5 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 386
Blīvums (2024): 5,0 iedz./km2
Izveidots: 1971. gadā
Konstantinovas pagasts Vikikrātuvē

Konstantinovas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir sešas upes[4]:

Dubna, Dubņagu upe, Dzeguze, Mazā Dubna, Mazā upīte, Noviku grāvis.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir septiņi ezeri[5]:

Kupra ezers, Luboneņš, Ojatu ezers, Prudiņka, Saldu ezers, Sila ezers, Šķierzlota ezers.

1999.gadā ir izveidots dabas liegums "Ojatu ezers"[6].

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir viens purvs - Miķeļa pūrs[7].

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Konstantinovas pagasta teritorijā atradās Aleksandrovas, Ignatovas, Konstantinovas, Magnusovas un Sivergola muižas.[8]

1971. gadā Krāslavas rajonā, apvienojot Aulejas, Dagdas un Ignatovas ciemiem piederošās padomju saimniecības "Iskra" teritorijas, izveidoja Iskras ciemu. 1979. gadā Iskras ciemam pievienoja daļu likvidētā Jaunokras ciema teritorijas.[9] 1990. gadā ciemu reorganizēja par Iskras pagastu un tajā pašā gadā pārdēvēja par Konstantinovas pagastu.[10] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi[11]:

  • Saldu Piliņgore - pilskalns un senkapi
  • Slobodas senkapi (Franču kapi)
  • Kubulnišķu senkapi I
  • Kubulnišķu senkapi II (Napoleona kapi)
  • Bogdanu pilskalns

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[12]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 164—    
19591 780−43.7%
19671 580−11.2%
GadsIedz.±%
1979897−43.2%
1989961+7.1%
2000711−26.0%
GadsIedz.±%
2011492−30.8%
2021398−19.1%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Konstantinova (pagasta centrs), Aleksandrova, Bronki, Ščedrati, Nartiši.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī.
  4. «Konstantinovas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.[novecojusi saite]
  5. «Konstantinovas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.[novecojusi saite]
  6. «Ojatu ezers». daba.gov.lv. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.
  7. «Miķeļa pūrs». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.
  8. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
  9. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  10. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  11. «Konstantinovas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 16.decembrī.
  12. OSP