Viņš bija sportiskas, atlētiskas uzbūves, svēra aptuveni 105 kg un bija arī labs viegatlēts un svarcēlājs. Viņa starptautiskie panākumi sākās 1921. gadā, kad viņš uzvarēja Eiropas jaunatnes čempionātā. Šie panākumi turpinājās ar kāpumiem un kritumiem līdz 1941. gadam. Viņš cīnījās ar visiem tā laika pasaules klases cīkstoņiem un vismaz vienu reizi spēja uzvarēt lielāko daļu no viņiem. Viņa cīņas pret zviedriem Karlu Vestergrēnu un Rūdolfu Svensonu, pret somu Jalmāru Nīstrēmu un pret tautieti Kurtu Hornfišeru vienmēr bija uzmanības centrā.
1932. gadā Losandželosā Georgam Gēringam bija iespēja kļūt par olimpisko čempionu grieķu-romiešu stilā. Priekšsacīkstēs viņš tur bija uzvarējis zviedru Karlu Vestergrēnu, kurš tika uzskatīts par viņa grūtāko sāncensi. Nākamajā cīņā viņš pilnīgi pārsteidzoši zaudēja pret čehu Jozefu Urbānu, kuru viņš jau bija vairākkārt pieveicis un tādējādi noslīdēja uz nepateicīgo 4. vietu. Spēļu atklāšanas ceremonijā viņš bija Vācijas komandas karognesējs.
No 1933. gada viņš atradās Kurta Hornfišera ēnā. 1936. gadā viņam tomēr izdevās kvalificēties olimpiskajām spēlēm Berlīnē grieķu-romiešu stilā. Tā kā tika gaidīts, ka trīskārtējam Eiropas čempionam Hornfišeram šajā stilā būs lielākas izredzes, Georgam Gēringam nācās Berlīnē sacensties brīvajā stilā, bet šajā stilā viņš ierindojās tikai 7. vietā.
Vienpadsmit reizes Georgs Gērings bija Vācijas izlases dalībnieks sacīkstēs ar citu valstu komandām un visos vienpadsmit mačos viņš guva uzvaras. Viņš gāja bojā Otrā pasaules kara laikā Ščecinā 1943. gadā 39 gadu vecumā.[1]