Pāriet uz saturu

Rokforas siers

Vikipēdijas lapa
Rokforas siers
Izcelsmes valsts Francija[1]
Pilsēta Rokfora[1]
Piena veids aitas[1]
Pasterizēšana 72—74°C 15—20s[1]
Tekstūra puscieta, viegli drupena ar zilu tīklojumu[1]
Nogatavināšanas laiks 8—12 nedēļas, 10—12°C, φ=85—90%[1]

Rokforas siers jeb vienkārši rokfors (no franču: Roquefort) ir puscieta pūdētā siera šķirne, ko tradicionāli gatavoja no aitas piena, bet mūsdienās gatavo arī no govs piena. Siera īpatnējo smaržu un sāļi pikanti rūgteno garšu piešķir pelējuma sēnīte Penicillium roqueforti. Rokforas sieru radies Francijas pilsētā Rokforā, un to uzskata par vienu no vecākajiem sieriem Eiropā.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. gadsimtā romiešu dabaszinātnieks Plīnijs Vecākais savā darbā „Dabas vēsture” pieminēja Gallijas dienvidos sastopamos aromātiskos sierus, ko uzskata par Rokforas siera priekštečiem. 1070. gadā siers no Rokforas alām pieminēts Konkas abatijas dokumentos kā daļa no nodevām, ko klosteris saņēma no Rokforas ciema. 1411. gada 4. jūnijā Francijas karalis Kārlis VI Rokforai piešķīra šī siera gatavošanas monopoltiesības.[2]

1925. gadā Francijas Trešās republikas likumos noteica, ka par Rokforas sieru var saukt tikai tādu sieru, kas gatavots no noteiktas sugas aitu piena un nogatavināts netālu no Rokforas esošajās Kombalū klinšu kaļķakmens alās, kur sastopama pelējuma sēnīte Penicillium roqueforti. 1950. gados Rokforas siera gatavošanas prasības iekļāva starptautiskajā Stresas konvencijā par siera izcelsmes vietu apzīmēšanu, bet vēlāk — arī Eiropas Savienības regulās.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 183.—184. lpp. ISBN 9984-596-37-0.
  2. 2,0 2,1 Eduards Liniņš. «4. jūnijs. Rokforai piešķir siera gatavošanas monopoltiesības». Latvijas Radio 1, Latvijas Sabiedriskais medijs, 2022 gada 4. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 9. maijā.